Latvijā ierobežo skaidras naudas apriti

By | January 3, 2017

Š.g. 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (30. panta 8. daļa), ierobežojot skaidras naudas darījumus starp privātpersonām. Turpmāk privātpersonas savā starpā vairs nedrīkst skaidrā naudā veikt darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eur.

Situācijās, kad darījuma, piemēram, pirkuma apmērs ir lielāks par 7200 eur, summa, kas pārsniedz noteikto limitu ir jāpārskaita bezskaidras naudas veidā, t.i. izmantojot banku pakalpojumus. Ierobežojumi attiecas arī uz darījumiem, kur viena no pusēm ir fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja (pašnodarbinātais).

Sods par likuma normas neievērošanu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešo daļu ir paredzēts 15% apmērā no darījuma summas.

Skaidras naudas darījumiem, kas noslēgti pirms š.g. 1. janvāra norēķinu kārtībai ir noteikts pārejas posms. Tas nozīmē, ka fiziskas personas, kas slēgušas darījumus pirms 2017. gada 1. janvāra var turpināt norēķināties skaidrā naudā vēl visu 2017. gadu. Ja darījuma izpildes nosacījumi paredz ilgāku atmaksas periodu, turpmākie maksājumi, pēc 2017. gada 31. decembra, veicami bezskaidru norēķinu veidā.

Kā šī norma tiks piemērota praksē?

Apstākļos, kad darījuma summa pārsniedz 7200 eur, privātpersonas var sadalīt maksājumus vairākās daļās. Līdz 7200 eur ir iespējams samaksāt skaidrā naudā, bet atlikusī summa jāpārskaita caur banku vai izmantojot kādu citu bezskaidras naudas norēķinu iespēju. Ierobežojumi attiecas arī uz norēķiniem, aizdevumiem vai dāvinājumiem starp pat pirmās pakāpes radiniekiem. Ja brālis vēlas aizdot naudu brālim, tad pārsniedzot noteikto limitu viņam ir jāveic naudas pārskaitījums bezskaidru norēķinu veidā.

Svarīgi ņemt vērā, ka jau no 2013. gada Latvijā ir spēkā likuma norma, kas nosaka, ka juridiskām personām ir jādeklarē darījumi starp juridiskām un fiziskām personām, kuru apmērs pārsniedz 3000 eur.

Kurš iegūs no likuma grozījumiem?

Likuma grozījumu mērķis ir ierobežot nelegālo darījumu daudzumu un nelegālo līdzekļu legalizācijas iespējas mūsu valstī, taču praksē lielākie ieguvēji no šīs kārtības, visticamāk, būs kredītiestādes. Pirmie, kas tiešā veidā sajutīs ierobežojumu spēku būs privātpersonas, kas nodarbojas ar lietotu auto tirdzniecību. Nav noslēpums, ka daudzi no šiem darījumiem notiek bez juridisku personu iesaistes. Vai šie darboņi izvēlēsies turpmāk ievērot likuma normas, vai izvēlēsies turpināt darboties nelegāli paliek atklāts jautājums. Likums sniedz iespēju VID uzlabotu kontroli pār šiem subjektiem un pats par sevi tas jau ir pozitīvi.