Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) joprojām uzskata, ka vairāku Latvijā pārstāvēto kredītiestāžu uzņēmējdarbības modelis nav ilgtspējīgs un ir nepieciešama tā pārskatīšana. Pat pēc ABLV bankas slēgšanas Latvijā joprojām darbojas vairākas komercbankas, kas apkalpo, galvenokārt, nerezidentus. Neapšaubāmi šobrīd lielākā no tām ir Rietumu banka, taču tā nebūt nav vienīgā. FKTK ieskatā nerezidentu noguldījumu un norēķinu apkalpošana ir gana riskants bizness un tuvāko gadu laikā bankas pašas to varētu sašaurināt.
Šāda nostāja nav nekas jauns, jo pēdējā gada laikā FKTK jau ir vairākkārt vērsusies pret vairākām kredītiestādēm par nepilnīgi realizētu finanšu sektora uzraudzību. Arī pēdējais lielais skandāls, kad pēc FINCEN paziņojuma, ka tiek apturēta ABLV bankas pieeja ASV dolāru kontiem, Latvijas trešā lielākā banka paziņoja par pašlikvidēšanos. Rezultātā savu daļu kritikas saņēma arī valsts uzraugošās iestādes, kas nebija savlaicīgi rīkojušās, lai ierobežoto riskanto darījumu apjomu konkrētās bankās.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa mazo komercbanku, kas orientējas uz klientiem no Krievijas un NVS valstīm ir nelielas un nespēlē nozīmīgu lomu tautsaimniecībā, tām tuvākajā nākotnē varētu būt nepieciešams apvienoties. Tiesa, nevienu nevar piespiest apvienoties. Šādam lēmumam ir jānāk no pašām bankām, savukārt to lēmumus diktē kredītiestāžu akcionāri un īpašnieki. Samazinoties klientu skaitam banku maksātspēja varētu pasliktināties, taču, no otras puses, jāņem vērā, ka šādām bankām reizēm ir tā saukto “kabatas” banku funkcijas. Ta nozīmē, ka mazās kredītiestādes apkalpo savējo klientu loku un pašus īpašniekus. Ja šāda sakarība darbojas arī Latvijā, tad pastāv iespēja, ka mazajām bankām nebūs nekāda motivācija apvienoties un vienīgā iespēja tās ierobežot ir slēgt vai mudināt pašlikvidēties, kā to izdarīja ABLV banka.
Latvijas iedzīvotājiem šīs pārmaiņas plašākā mērogā neko daudz nemaina. Lielākie cietēji būs slēgto banku darbinieki, uzņēmumi, kas sadarbojas ar konkrēto kredītiestādi un iesāktie, finansētie projekti. Vietējo privātpersonu, t.sk. kredītu izsniegšana nekad nav bijusi šo banku prioritāte. Tas nozīmē, ka aizdevumu pieejamība nevienā no scenārijiem nemazināsies un saņemt kredītu joprojām būs iespējams no nebanku kreditoriem. Šobrīd šīe uzņēmumi piedāvā aizdot naudu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa vajadzībām, turklāt prognozes liecina, ka tuvāko 20 gadu laikā fintech uzņēmumi varētu gandrīz pilnībā pārņemt privātpersonu kreditēšanu. Kredītiestādēm šādā scenārijā paliktu uzņēmēju, valsts un pašvaldību institūciju, kā arī starptautisko organizāciju apkalpošana. Minētā prognoze balstās uz pieņēmumu, ka tradicionālie naudas aizdevēji ir pārlieku pasīvi un nav gatavi samazināt prasības, vērtējot klientu atbilstību aizdvuma saņemšanai. Jaunie tirgus spēlētāji – patēriņa kreditēšanas uzņēmumi turpretim spēj uzņemties lielāku risku un izmanto jaunākas tehnoloģijas, lai dažu minūšu vai pat sekunžu laikā novērtētu klientu atbilstību aizņēmuma saņemšanas nosacījumiem. Rezultātā ātrums un gatavība riskēt ļauj uzvarēt pieredzi un milzīgu naudas daudzumu. Pašlaik gan daļa kredītiestāžu jau sāk apzināt gaidāmās pārmaiņas un cenšas ielekt braucošā vilcienā. Vai tas izdosies rādīs laiks, taču patlaban ir skaidrs, ka banku konsolidācija Latvijā lielā mērā būs atkarīga no daudziem faktoriem, ne tikai ārēja spiediena samazināt nerezidentu biznesa apjomu.
Trieciens, ko deva ABLV slēgšana ir bijis tik spēcīgs, ka lielākā daļa no maksātspējīgākajiem klientiem pilnīgi noteikti jau ir pārvirzījuši savus naudas līdzekļus uz drošākām vietām. Jebkurš no mums, kam kontā būtu vairāki miljoni vai pat miljardi rīkotos līdzīgi, lai pasargātu savus līdzekļus no potenciālajiem riskiem, ko rada nestabilitāte konkrētās valsts finanšu sektorā. Ieguvēji no šādām pārmaiņām nav Latvijas kredītņēmēji, bet gan ārvalstu komercbankas un tā dēvētās ēnu bankas – hedžfondi, trasta fondi un tam līdzīgi privāti uzņēmumi, kas akumulē aizvien lielāku naudas līdzekļu apjomu. Arī pašās ASV joprojām ir tā dēvētās ārzonas, kuras daudzi uzņēmumi izmanto, lai optimizētu vai apietu nodokļu maksāšanu.
Vienīgais, kas šajā visā stāstā šķiet var priecāties ir Latvijas bankas vadošie darbinieki, kuriem ir izdevies atgūt naudu no ABLV bankas, lai arī tās vadītājs Ilmārs Rimšēvics joprojām nevar pildīt savus amata pienākumus. Šajā lauciņā pašlaik gan briest pamatīgs skandāls, jo Eiropas Centrālā banka jau sper noteiktus soļus, lai Eiropas institūcijas iesaistītos situācijas izmeklēšanā tepat uz vietas. Tas, ka ASV publiski nav izteikusies pret bankas prezidenta apcietināšanu varētu liecināt, ka nav dūmu bez uguns vai arī ASV ir savas intereses šajā jautājumā.