Trasta komercbanka zaudē licenci un pārtrauc darbību

By | March 31, 2016

2016. gada martā, pirmo reizi daudzu gadu laikā Latvijā licence tika atņemta Latvijā reģistrētai komercbankai. Saskaņā ar Finanšu kapitāla tirgus komisijas lūgumu Eiropas Centrālā banka atņēma licenci Trasta komercbankai. Galvenais pamatojums – Trasta komercbankas ilgstošie un sistemātiskie pārkāpumi darījumu uzskaitē. Iepriekš izskanēja paziņojumi, ka, lai Latvija pievienotos OECD tai ir jāveic mājasdarbi nerezidentu līdzekļu kontrolē banku sektorā un pretkorupcijas jautājumos. Jau vēsturiski Trasta banka nodarbojās, galvenokārt, ar nerezidentu finanšu līdzekļu apkalpošanu, galvenokārt, bijušās NVS valstu iedzīvotāju finanses.

Kopumā Trasta bankā bija noguldīti vairāk kā 400 miljoni eiro, bet Latvijas privātpersonu skaits tajā bija ļoti simbolisks. Šobrīd FKTK iecelts pārvaldnieks ir uzsācis garantēto noguldījumu atmaksu un bankas likvidācijas procesu. Visiem noguldītājiem ir garantēta noguldījumu izmaksa līdz 100 tūkstošiem eiro. Ja nauda pietiks atlikusī summa tiks sadalīta pārējiem ieguldītājiem un pastāv iespēja, ka savu naudu atpakaļ saņems pilnīgi visi. Interesanti, ka neilgi pēc šī notikuma no komercbanku asociācijas izstājās Rietumu banka, kas ir viens no top 3 nerezidentu līdzekļu apkalpotājiem Latvijas republikas teritorijā.

Bankas slēgšana liecina, ka turpmāk nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās samazināsies un pelēkā nauda sāks plūst uz citu valstu bankām. Vēl pirms pāris gadiem V. Belokoņs apgavloja, ka rietumvalstīs Latvijas komercbankas tiek uztvertas kā Krievijas bankas. Šobrīd izskatās, ka šāds viedoklis nav bijis bez pamata un turpmāk bankām būs lēnām vai strauji jāpārorientējas uz mazāk riskantu klientu apkalpošanas praksi. Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam ikdienā ir vajadzīgi dažādi aizdevumi vai pat Latvijas ātrie kredīti internetā šī ziņa ir nulles vērta, jo viņu ienākumi nepārsniedz vidējo mēnešalgu. Neapšaubāmi lielākie cietēji šajā procesā ir lielie noguldītāji no NVS valstīm, kas, visticamāk, zaudēs daudzus miljonus eiro, dolārus un, iespējams, arī zelta stieņus.

Starptautiskā līmenī Trasta bankas slēgšana būs kā pierādījums tam, ka Latvijas uzraugošās iestādes pievērš uzmanību naudas plūsmas kontrolei. Tā kā ASV pievērš lielu uzmanību dolāru plūsmas kontrolei, tad Latvija varēs palepoties, ka viens no kanāliem ir aiztaisīts ciet. Vai līdzīgs liktenis varētu piemeklēt arī Rietumu banku un ABLV banku, ir stipri apšaubāms, jo abas šīs kredītiestādes ir būtiski lielākas un to kredītportfelis ir pārāk nozīmīgs. Kā izteicās valsts vadošās amatpersonas Parex krīzes laikā – sistēmiskās bankas ir jāglābj un abas iepriekš pieminētās nerezidentu apkalpošanā var tikt uzskatītas par sistēmiskām bankām. Pasliktināt attiecības ar mazāk svarīgiem krievu un ārvalstu noguldītājiem ir iespējams, ja tas ir vajadzīgs dalībai OECD.

Kopumā varam secināt, ka Trasta bankas slēgšana būtiski izmainīs situāciju kredītiestāžu starpā un līdzekļu pārvietošanās brīvība tiks skatīta krietni stingrāk nekā tas notika iepriekš. Latvijas iedzīvotājiem tas nesīs maz pārmaiņas, bet nerezidentiem gan būs vairāk jāpiesargās.