Tiekoties ar Saeimas deputātiem Budžeta un finanšu komisijas sēdē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informēja tautas pārstāvjus par paveikto 2015. gadā. Atgādināsim, ka FKTK ir valsts iestāde, kas regulē un pārrauga Latvijas banku,pensiju fondu, apdrošināšanas sabiedrību, elektroniskās naudas iestāžu u.c. tirgus dalībnieku, kas piesaista noguldījumus darbību. Kopējais uzraugāmo aktīvu apjoms pārsniedz 30 miljardus eiro. FKTK neatbild par īstermiņa kredītu devēju uzraudzību, jo tos kontrolē Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs.
Iepazīstinot deputātus ar paveikto, FKTK pārstāvis informēja arī par pēdējo nedēļu skaļāko notikumu – “PrivatBank” un tās valdes locekļu sodīšanu par nepietiekamu darījumu kontroli. Bankai tika piemērots rekordliels sods – 2 miljoni eiro un soda naudu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, visticamāk, būs spiesti maksāt arī vairāk Privatbank valdes locekļi. Papildus tam FKTK uzdeva Privatbankai nomainīt valdi, kas pieļāvusi būtiskus pārkāpumus komercbankas darbībā. Iepriekš, 2015. gadā FKTK piemēroja soda naudu arī trīs citām bankām – BAnk M2M (55`000 eiro), “Expobank” (105`000 eiro), Rietumu bankai (35`000 eiro). Visu banku pārākumus raksturo darījumi ar nerezidentiem, nepietiekama klientu izpēta un darījumu uzraudzība. Šādas prasības ir noteiktas ES līmenī. Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados soda apmēru kopējais apjoms bija daudz mazāks.
Sodu apmērs bankām tiek noteikts saskaņā ar Kredītiestāžu likumu un no 2014. gada maija soda naudas apmērs var būt līdz pat 10% no kredītiestādes iepriekšējā finanšu gada tīrajiem ienākumiem.
No vienas puses, FKTK uzliktās soda naudas liecina, ka iestāde strādā. No otras puses, soda naudu apmērs liekas smieklīgs, zinot, ka FKTK nespēja nokontrolēt ne situāciju Krājbankā, ne Pareksā. Šo divu iepriekš minēto banku darbības pārtraukšanas rezultātā Latvijas valsts iedzīvotāji ir ieguldījuši vairākus simtus miljonus eiro. 2015. gadā publicētais Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums liecina, ka Latvija varētu neatgūt aptuveni 700 – 800 miljonus eiro no kopējiem Pareks glābšanā ieguldītajiem līdzekļiem. Protams, FKTK vienmēr var mēģināt atspēkoties, ka darīja visu iespējamo, taču rezultātu mēs visi redzam. Tas ir līdzīgi kā ar tiesībsargājošajām iestādēm, viņu pozitīvo darbu mēs redzam reti, bet kļūdas pamanām uzreiz. FKTK vajadzētu censties aktīvāk strādāt prevencijā un noteiktais soda naudu apmērs Privātbankai varētu kalpot kā pamudinājums citām bankām izturēties apdomīgāk pret saviem veiktajiem darījumiem ar nerezidentiem vai rezidentiem, kuru naudas izcelsme nav pilnīgi skaidra.