Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) š.g. maijā ABLV Bankai (iepriekš Aizkraukles Banka) piemēroja 3,17 miljonu eiro naudas sodu par nepietiekamu klientu uzraudzību. Papildus tika piemērots sods ABLV bankas valdes loceklim Aleksandram Pāžem, kas gan aprobežojās tikai ar brīdinājumu.
Iemesls, kādēļ tika sodīta ABLV banka bija tās darbinieku un īpašnieku nevēlēšanās vai nespēja pārbaudīt netipiski lielus, sarežģītus un savstarpēji saistītus darījumus. Jāatgādina, ka ABLV banka regulāri parādās dažādos Latvijas plašsaziņas līdzekļu pētījumos saistībā ar Krievijas varas elites darījumu apkalpošanu. Nerezidentu naudas apkalpošana un pārvedumi ir vieni no ABLV bankas galvenajiem peļņas avotiem, taču ABLV banka nav nekāds izņēmums. Līdzīgi tai nerezidentu sektorā darbojās arī vairākas citas Latvijā reģistrētas komercbankas. Pastiprinātā uzmanība banku sektoram pēdējā gada laikā, kas rezultējās ar vairāk kā miljona eiro sodu Privatbank un Trasta komercbankas slēgšana ir skaidrojama ar Latvijas vēlmi iestāties OECD. Viena no OECD prasībām bija stingrāka banku sektora kontrole un nerezidentu darījumu uzraudzība.
ABLV banka savā paziņojumā norāda, ka darbojusies saskaņā ar tobrīd spēkā esošo regulējumu, bet šobrīd ir panākusi vienošanos ar FKTK. Atgādināsim, ka FKTK var piemērot naudas sodu līdz pat 10% no iepriekšējā gada apgrozījuma, kas ABLV gadījuma būtu vairāk kā 12,5 miljonu eiro naudas sods. Varam secināt, ka ABLV šajā gadījumā vēl ir viegli tikusi cauri, savukārt FKTK ir nopelnījusi naudu valsts budžetā visas savas iestādes uzturēšanai viena gada garumā. Sods bankai pilnu 10% apmērā netika piespriests, jo banka sadarbojās ar FKTK un šobrīd izpilda visas prasībs, kā arī uzlabo bankas iekšējās kontroles procedūras.
Valdes loceklis Pāže brīdinājumu saņēmis, jo attiecīgajā laika posmā bijis atbildīgs par Kredītiestāžu likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma piemērošanu. Jāņem gan vērā, ka bankās tāpat kā jebkurā cita uzņēmumā mūziku pasūta, t.i. toni nosaka tas, kuram ir lielāka ietekme (īpašumtiesības).
Kopumā administratīvās lietas ietvaros FKTK konstatēja vēl daudzus citus pārkāpumus,t.sk. nepietiekama darījumu dokumentācija, klientu ienākumu pārbaudes neveikšana, overdrafta izsniegšana apmērā, kas varēja apdraudēt bankas un visu Latvijā reģistrēto banku sektora reputāciju. Galvenais, ko no visa šī var mācīties ir tas, ka pārskatāmā nākotnē darījumu ar nerezidentu naudas līdzekļiem Latvijā kļūs pārskatāmāki, šaubīgās naudas aprite banku sektorā samazināsies un Latvija kopumā kļūs garlaicīgāka. Tas, ka līdzīgus darījumus veic arī citas bankas Eiropā arī ir skaidrs, taču tāpat jāsaprot, ka arī lielajām bankām tiek piemēroti milzīgi sodi, kuru apmērs var sasniegt pat vairākus miljardus eiro. Sevišķi lielu aktivitāti sodu noteikšanā pēdējos gados izrāda ASV, kas uzliek sodus dažādām ES bankām un tās tos labprātīgi arī nomaksā, lai saglabātu pieeju ASV banku sektoram un kapitāla tirgum.
Latvijas pievienošanās OECD prasīja samērā augstu maksu no banku sektora. Kādi būs ieguvumi un vai tie vispār būs ir strīdīgs jautājums. Ierēdņi apgalvo, ka dalība OECD uzlabos Latvijas kredītreitingu, taču publiski pieejamie dati liecina, ka nav korelācija starp kredītreitingu un valsts dalību OECD. Jau šobrīd Latvijas kredītreitings ir augstāks kā Itālijai, Grieķijai vai Turcijai, kas ir šīs organizācijas dalībvalstis jau vairākus gadus. Vienlaikus varam pieļaut, ka pārskatāmā nākotnē ABLV banka joprojām būs viena no visbagātākajām bankām Latvijā, lai arī tās peļņas marža būs samazinājusies. Līdz ar to tās īpašniekiem nebūs vajadzīgs aizdevums bezdarbniekiem vai kā lietuvieši saka paskola bedarbiams. Viņi joprojām saglabāsies kā vieni no turīgākajiem, ja ne paši bagātākie Latvijas iedzīvotāji, kas turību ieguvuši ar banku un finanšu aprites starpniecības pakalpojumiem. Nākamie, kas varētu sasniegt viņu turības apmēri ir kāds no Latvijas oligarhiem, taču tie savu turību jau tradicionāli slēpj un publiski neizpauž.