Starptautiskā organizācija Eiropas Stabilitātes mehānisms dibināts 2012. gada 27. septembrī, aizstājot divus pagaidu instrumentus – Eiropas Finansiālās Stabilitātes iestādi un Eiropas Finansiālās Stabilitāte Mehānismu. Stabilitātes mehānisms darbojas kā apdrošināšanas polise, veicinot ārējo tirgu pārliecību par eirozonas valstu spēju finansēt savas saistības (nodrošina zemākas procentu likmes aizņēmumiem). Tāpat tas garantē iespēju eirozonas dalībvalstīm aizņemties līdzekļus valsts budžeta uzturēšanai.
Kopš dibināšanas mehānisms ir izmantots, lai sniegtu atbalstu Īrijai, Portugālei un Grieķija un tieši pēdējā ir iezīmējusies kā lielākais palīdzības saņēmējs. Lai iegūtu finansiālu palīdzību dalībvalstij ir jāpiekrīt organizācijas izvirzītajam reformu plānam un jāparaksta saprašanās memorands, kas paredz noteiktā laikā izveidot budžetu ar ne vairāk kā 3% deficītu. Lai aizdevējvalstis būtu pārliecinātas par iespējām atgūt savus līdzekļus, Eiropas stabilitātes mehānisma aizdevumi tiek noformēti kā “priekšrokas kreditora” aizdevumi, kas paredz, ka valstij tie ir jāatmaksā pirms tā sedz parādus citām trešajām pusēm. Izņēmums ir starptautiskais valūtas fonds, kura kredīti ir vēl prioritārāki nekā stabilitātes mehānisma piešķirtie.
Papildus informācija par Stabilitātes mehānismu
- Mītnes vieta: Luksemburga
- Darbības uzsākšana: 2012. gada 8. oktobris
- Budžets: līdz 900 miljardiem eiro (var tikt papildināts pēc vajadzības)
- Piedalās: visas eirozonas dalībvalstis
- Latvijas iemaksas: pārejas periodā – 2538% no kopējā apjoma, pēc korekcijas perioda 0,4038%
- Budžeta papildināšana: 7 dienu laikā pēc izpilddirektora pieprasījuma (bezierunu kārtībā) – līguma 7. pants. (Par budžeta papildināšanu lemj Eiropas Stabilizācijas mehānisma valde. )
Nākotnes perspektīvas
Eiropas stabilizācijas mehānisms ir viens no pasaules vislabāk kapitalizētajiem un drošākajiem reģionālajiem finanšu instrumentiem, taču pat tas nav pasargāts no būtiskiem satricinājumiem. Lai arī sākotnēji tika plānots, ka apmaksājamais kapitāls stabilizācijas mehānismā būs 80 miljardi eiro, bet kapitāls pēc pieprasījuma 620 miljardi eiro. Grieķijas parādu krīze un vilcināšanās īstenot reformas nerada pārliecību par drīzu krīzees beigšanos, var pieļaut, ka 2015. gadā dalībvalstīm būs jāpalielina arī apmaksājamais kapitāls. Latvijas gadījumā kopējais saistību apjoms pārejas periodā lēšams gandrīz 2 miljardu eiro apmērā, no kuriem faktiskās iemaksas līdz šim gan ir krietni mazākas.
Pēc aptuvenām aplēsēm situācijā, kad Grieķijas stāvoklim pietuvotos arī Spānija un Itālija stabilitātes mehānismā būtu nepieciešams iepludināt pat vairāk kā vienu triljonu eiro, no kuriem neliela daļa būtu jāsedz arī Latvijai. Brīdī, kad kāda valsts pieprasa palīdzību, tai vairs nav jāveic iemaksas fondā (līdz stabilitātes atgūšanai). Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidrs, kādēļ Vācija un Francija (galvenās Grieķijas sponsorētājas) par visām varītēm cenšas nepieļaut Grieķijas defoltu, jo šim scenārijam varētu sekot arī abas dienvidu kaimiņvalstis un tad izmaksas ar hedžfondu iesaistīšanos spekulācijās varētu kļūt jau neprognozējamas jeb precīzāk iespējas nodrošināt eirozonas stabilitāti strauji saruktu.